Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis, ka Latvijas iedzīvotājs nedrīkstē skaidrā naudā samaksāt vairāk nekā 7200 eiro arī valstīs, kur tas nav aizliegts.


Kā izrādās, jaunā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme gan nespēj paskaidrot, uz kādu tieši normatīvo aktu pamata tas noteikts, vēsta portāls pietiek.com

Līdz šim man likās, ka cilvēku uzvedību valsts teritorijā reglamentē vietējā likumdošana, taču VID uzskata, ka Latvijas nodokļu maksātājiem citās valstīs jārīkojas pēc Latvijas likumdošanas. Pēc šīs loģikas sanāk, ka Latvijas iedzīvotājs nedrīkst Amsterdamā lietot augu izcelsmes uztura bagātinātājus un Igaunijā pirkt bezrecepšu zāles, kas Latvijā ir ar recepti, bet Lielbritānijā ir jābrauc pa ceļa labo pusi," –raksta kāda portāla lasītāja.

Šīs pārdomas viņam bija radījis VID publiskotais paziņojums: „Atceries, ka, iegādājoties auto, nav atļauts veikt skaidras naudas darījumu, ja summa pārsniedz 7200 eiro. Šis noteikums attiecas arī uz tiem, kuri auto iegādājas ārzemēs. Pērkot auto virs 7200 € gan Latvijā, gan ārzemēs, aizliegts veikt skaidras naudas darījumu.”

Taču izrādās, ka ne jaunā VID ģenerāldirektore, ne VID sabiedrisko attiecību daļa, ne Jaunzemes preses sekretārs – bijušais žurnālists Mārtiņš Vaivars, kurš iepriekš veidoja „labo darbu čempiona” Māra Kučinska publisko tēlu, korektu skaidrojumu šim paziņojumam sniegt nespēj vai nevēlas.

„Minētā infografika, kā arī visa cita līdz šim VID sniegtā informācija par šo jautājumu ir balstīta uz spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 8.daļu (spēkā kopš 01.01.2017.),” – tas bija viss, ko vēlējās paskaidrot VID sabiedrisko attiecību daļa.

Taču šī panta daļa nosaka tikai to, ka Latvijas Republikā – kur ir spēkā šis likums – „fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās)”.

Tomēr, neraugoties uz to, ka jautājums bija par ārvalstīs veicamiem darījumiem, Jaunzemes preses sekretārs Vaivars apliecināja, ka nekāda cita atbilde nesniegšot, savukārt pati jaunā VID ģenerāldirektore nekādus komentārus sniegt vispār nevēlējās.

Savukārt kāds Pietiek lasītājs, uzdodot VID līdzīgu jautājumu, ir saņēmis šādu oficiālu atbildi:

„Izskatot Jūsu uzdoto jautājumu informējam, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā ir noteikti skaidras naudas lietošanas ierobežojumi.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta astotajā daļā noteiktais, ka Latvijas Republikas fiziskajām personām (rezidentiem), kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

Tātad, ja fiziska persona Latvijas pilsonis (vai nepilsonis), atrodoties ārzemēs, iegādājās transportlīdzekli, kura vērtība pārsniedz 7 200 euro, skaidrā naudā, tad ir uzskatāms, ka ir pārkāpts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta astotajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums.”

pietiek.com