Nobažījusies, ka jauni ierobežojumi valsts ģerboņa pielietošanai, kā arī īpaši nosacījumi Latvijas himnas izpildīšanai ierobežotu iedzīvotāju iespējas paust savu patriotismu, Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien nodeva detalizētākai izskatīšanai apakškomisijā grozījumus likumos "Par Latvijas valsts ģerboni" un "Par Latvijas valsts himnu".


Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone komisijas deputātiem norādīja, ka grozījumi likumā par valsts ģerboni skartu valsts pārvaldes iestādes, kas nepamatoti to izmanto vai arī izmanto nepareizu tā veidu, piemēram, mazā ģerboņa vietā izmantojot lielo ģerboni. Tāpat likuma grozījumi noteiktu, ka juridiskas vai fiziskas personas var saņemt sodu par to, ka ar valsts ģerboni maldina citus par savu statusu.

Grozījumi paredzētu, ka soda apmērs par šādiem pārkāpumiem būtu līdz 56 naudas soda vienībām. Ja likumu pārkāptu valsts pārvaldes iestāde, tad sods būtu jāmaksā tās vadītājam no saviem līdzekļiem.

Vilsone uzsvēra, ka izstrādātie likuma grozījumi neattiektos uz pašvaldību ģerboņu patvaļīgu vai maldinošu izmantošanu.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieka vietniece Mārīta Ziemele norādīja, ka, izvērtējot katru potenciālo likuma par Latvijas ģerboni vai karogu pārkāpumu, notiek konsultācijas Valsts heraldikas komisiju. Pēc tās atzinuma tiek vērtēts, vai likums tiešām ir pārkāpts.

Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (JV) Juridiskā biroja pārstāvei vaicāja, vai Latvijas ģerboni ļauts izmantot dekoratīvos nolūkos, piemēram, karināšanai mājās pie sienas. Vilsone skaidroja, ka nav tiesību normu, kas privātpersonām aizliegtu valsts ģerboni izmantot dekoratīvos nolūkos, un to ražošana ir noteikta Ģērboņu likumā.

Deputāte Vita Tērauda (Attīstībai/Par) un Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) pauda nožēlu, ka komisijā nepiedalās Valsts heraldikas komisijas pārstāvji, kas deputātiem liedzot skaidri saprast, kādos gadījumos ģerboņa izmantošana uzskatāma par nepareizu, vai pat par šī simbola zaimošanu, radot draudus pilsoņu pašizpausmei.

Deputāti vienbalsīgi atbalstīja komisijas vadītājas Jutas Strīķes (JKP) priekšlikumu grozījumus nodot izskatīšanai Krimināltiesību politikas apakškomisijā, piesaistot Valsts heraldikas komisijas pārstāvjus, kā arī Valsts policijai sagatavojot detalizētāku informāciju par pēdējo gadu laikā konstatētiem ģerboņa izmantošanas pārkāpumiem.

Starp komisijas deputātiem neizcēlās diskusijas par to, pirms kādiem pasākumiem nepieciešams atskaņot Latvijas himnu, kā arī neviens no deputātiem nepauda viedokli, ka himna būtu jāatskaņo kādā noteiktā izpildījumā. "Mēs šobrīd te radam problēmu. Būs precedenti, ar kuriem valsts būs spiesta cīnīties, bet valsts prestižs no tā tikai pasliktināsies," sacīja komisijas deputāts Gundars Daudze (ZZS).

Grozījumos rosināts noteikt, ka Latvijas himna jāatskaņo, paceļot Latvijas valsts karogu valsts un pašvaldību iestāžu rīkoto pasākumu laikā, atklājot svinīgus pasākumus, kas veltīti likumā noteiktajām svētku un atceres dienām, sagaidot un pavadot citu valstu un valdību vadītājus, kuri ierodas Latvijā oficiālā vizītē, kā arī katru dienu uzsākot valsts televīzijas un radio raidījumu programmu.

Grozījumi noteiktu, ka Latvijas valsts himnu var izpildīt arī citu sabiedrisku pasākumu laikā, nodrošinot svinīgus apstākļus. Grozījumu projektā iekļauta arī norma, ka sabiedriskos pasākumos himnas izpildījuma laikā klātesošie stāv kājās, vīrieši noņem cepures, bet personas valsts formas tērpos rīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu.

Tāpat grozījumos iekļauts pants saistībā ar iepriekš aktualizēto diskusiju par himnas izpildījumu, norādot, ka kārtību, kādā tiek tiražētas Latvijas himnas notis un skaņu ieraksti, nosaka Ministru kabinets.

Grozījumu projektā par minēto noteikumu neievērošanu administratīvais sods nav paredzēts.

Juridiskā biroja vadītāja gan uzsvēra, ka, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija konstatējusi gadījumus, kad svētku vai atceres pasākumos skolā netiek atskaņota valsts himna. Tāpat konstatēti gadījumi, kad sporta spēlēs, Latvijas pārstāvim iegūstot godalgas vairākās disciplīnās, tiek prātuļots, vai himnu drīkst vairākas reizes atskaņot "saīsinātā versijā", taču deputātu ieskatā šādus gadījumus nevajadzētu vērtēt policijai.

Strīķe aicināja komisijas deputātus arī šos grozījumus nodot detalizētākai izskatīšanai Krimināltiesību politikas apakškomisijā, savu priekšlikumu pamatojot ar nepieciešamību veikt "politisku izšķiršanos". Deputāti atbalstīja viņas rosinājumu.

leta.lv