Skanstes teritorijas attīstībā līdz 2024.gadam privātie uzņēmēji un pašvaldība plāno ieguldīt vairāk nekā 900 miljonus eiro, šodien, informējot par izstrādāto Skanstes apkaimes lokālplānojumu un attīstības iecerēm, pastāstīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

 


Plānots, ka 800 miljonus eiro teritorijas attīstībā ieguldīs privātie uzņēmēji. 100 miljoni eiro tiks piesaistīti no Eiropas struktūrfondiem jaunās tramvaja līnijas izbūvē, bet septiņi miljoni eiro paredzēti infrastruktūras uzlabošanai - ielām un parkiem.

Pilsētas attīstības departamenta direktors Dzintars Balodis pastāstīja, ka Skanstes teritorijas attīstība Rīgas ilgtspējīgās attīstības stratēģijā definēta kā prioritāra. Pašreiz departaments Skanstes lokālplānojuma pilnveidoto redakciju plāno nodot sabiedrībai uz publisko apspriešanu.

Lokālplānojumu pasūtīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, bet to izstrādāja SIA "Grupa 93".

"Grupa 93" vadītājs Neils Balgalis norādīja, ka lokālplānojuma galvenais mērķis ir radīt Skanstes apkaimi tādu, kas ir pievilcīga dzīvesvieta un darbavieta, kā arī, lai tā ir labi savietota ar apkārtējām teritorijām un vienlaikus spēj radīt un dot pienesumu visai pilsētai.

Viņš uzsvēra, ka Skanstes lokālplānojuma novitāti uzsver trīs galvenās lietas. Pirmā ir publiskās ārtelpas koncepcija, kas apvieno zaļo teritoriju, apstādījumus, ūdens un dažādu aktivitāšu kopumu. Otrais ir ilgtspējīga lietus notekūdeņu apsaimniekošanas sistēma, kura ir izveidota pirmo reizi Rīgā un tik lielā mērogā pirmo reizi Latvijā. Savukārt trešais ir telpiskā struktūra.

Sākot lokālplānojuma izstrādi, sākotnēji tika noteikta teritorijas struktūra, atceroties to, ka Skanstes teritorijā būs "zaļais koridors", kas savienos pilsētas daļas, veidojot ekoloģisko tīklu. To papildinās parku un skvēru struktūra.

Teritorijā tiks veidota atklāta lietus ūdeņu novadīšana - lietusūdeņus nenovadīs pazemē, bet izmantos teritorijas zaļajai un zilajai struktūrai. Tā būs pirmā šāda veida struktūra Rīgā. Būtiski, ka pirmajā kārtā tiks izbūvēta un veidota zaļā un zilā struktūra kā pamats nākotnes attīstībai, pauda Balgalis.

Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags norādīja, ka Skanste ir daļa no Rīgas centra. Ja vēsturiskajā centrā un klusajā centrā koncentrēšanās ir uz ēku atjaunošanu, tad Skanstes daļā ir brīva vieta pilsētas attīstībai 21.gadsimtā.

Skanstē jau pašreiz ir "Arēna Rīga", kuru apmeklē vairāk nekā pusmiljons cilvēku gadā, Olimpiskais sporta centrs, kuram ir vairāk nekā 1,3 miljoni apmeklētāju gadā. Savukārt iedzīvotāju skaits pašreiz ir aptuveni 2500 - 3000, bet darbavietu skaits 9000 - 10 000.

Būtiskākie plāni pašrlaik ir par to, kā Skansti attīstīt līdz 2024.gadam. Viens objekts, kas tieši attiecas uz revitalizējamo teritoriju ir Laikmetīgās mākslas muzejs. Paredzēts, ka tas piesaistīs vismaz 200 000 apmeklētāju gadā. Turpat blakus ir paredzēts Rīgas konferenču un koncertu centrs ar tam pieguļošu viesnīcu. Plānots, ka tur atradīsies pirmais starptautiskais konferenču centrs Baltijā, kuru apmeklēs vismaz 600 000 cilvēku gadā.

Vanags uzsvēra, ka jau tagad Skanstes sabiedriskajos objektos ir 1,8 miljoni apmeklētāju gadā, bet līdz 2024.gadam tiks uzcelts Laikmetīgās mākslas muzejs un Rīgas konferenču un koncertu centrs, tātad apmeklētāju skaits palielināsies līdz trīs miljoniem gadā.

Turklāt investīciju lēmumi ir pieņemti par objektiem, kuros varēs mājot un strādāt 26 000 cilvēku.

leta.lv