Saeimas deputātiem stāv priekšā lemšana par grozījumiem Kārtības rullī, kas ļautu deputātam Jurim Jurašam (JKP) atkal piedalīties Saeimas darbā. Juraša atgriešanās ir iespējama, bet nebūt nav garantēta, jo izskan skepse par viņam labvēlīgām izmaiņām, šovakar ziņo LTV raidījums "De facto".


Pirms nedēļas deputātu Jurašu kolēģu vairākums izdeva kriminālvajāšanai. Šonedēļ prokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu.

Izdošana kriminālvajāšanai deputātiem automātiski nozīmē aizliegumu piedalīties Saeimas darbā, to paredz Kārtības rullis. Tomēr jau iepriekšējā Saeima sāka spriest par grozījumiem, kas neliegtu kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem parlamentā strādāt. Izmaiņas tā arī nepieņēma, bet martā Juridiskā komisija plāno pie šī jautājuma atgriezties.

No koalīcijas partijām par Jurašam labvēlīgām likuma izmaiņām visskeptiskākā ir Nacionālā apvienība (NA). Partijā "KPV LV", kā daudzos jautājumos, viedokļi dalās. Kategoriskas iebildes izskan no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Vairāki deputāti, kas izmaiņas varētu atbalstīt, "De facto" pauda, ka tās nedrīkstētu attiecināt uz esošo Saeimu.

Par šī likumprojekta virzību atbildīgo komisija vada Juraša partijas biedre Juta Strīķe (JKP). Viņa gan apņēmusies lemšanu nesteidzināt:

"Šādās kategorijās, vai tas uz kaut kādu konkrētu deputātu attieksies vai neattieksies, mēs nevērtēsim. Mums būs ļoti svarīga tieslietu ministra un ministrijas pozīcija. Visus būtiskos priekšlikumus izskatīsim frakcijā, ir pāragri teikt, ko mēs atbalstīsim, ko neatbalstīsim."

Opozīcijā atstātās Zaļo un zemnieku savienības viens no līderiem Armands Krauze iesniedzis priekšlikumu, lai šo deputātiem izdevīgo normu tomēr nepieņemtu. Turklāt viņš rosina arī nemaksāt algu, kamēr deputāts nevar strādāt. Pašlaik kriminālvajāšanai izdotie var saņemt pusi algas.

Valdības koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība pašlaik neredz izmaiņām pamatu, taču pieļauj diskusiju par šo jautājumu. Grozījumi, ja tādi tomēr tiktu atbalstīti, nedrīkstētu attiekties uz pašreizējo Saeimu. "Tas radītu aizdomas, ka likums tiek grozīts politisku motīvu dēļ, lai palīdzētu savas koalīcijas biedriem. Tas, manuprāt, nav pareizi,'' pauž NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Tāpat domā šonedēļ bez partijas un frakcijas palikušais Juridiskās komisijas loceklis Aldis Gobzems: "Ja būsim precīzi, tad tas tiek taisīts Artusa Kaimiņa vai Jura Juraša dēļ. Tas nav pieņemami. Taisīt likuma grozījumus konkrētiem deputātiem. Tas noteikti nav bezkompromisa tiesiskums."

Gobzems apgalvo, ka "KPV LV" frakcijā līdzīgi domā vēl vairāki kolēģi.

Turpretim deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), par kura izdošanu kriminālvajāšanai deputātiem, iespējams, arī var nākties lemt, uzskata, ka strādāšanu Saeimā nedrīkst ierobežot. "Eiropā, ja ir kādas kriminālvajāšanas, deputāts turpina savu darbu, kamēr nav pierādīts pretējais. Ir nevainīguma prezumpcija spēkā. Pie mums Latvijā tā nav," uzskata Kaimiņš.

"Jaunās Vienotības" pārstāve Inese Lībiņa-Egnere sliecas piekrist, ka kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem nevajadzētu liegt strādāt parlamentā. "Ja deputāti nav apcietinājumā un kriminālprocesu laiks var būt garāks, tad būtu svarīgi vēlētāju gribu saprast un [ļaut] strādāt. Jautājums, vai šādus grozījumus mēs attiecinām uz šo Saeimu vai nākamo. Tās būs tās debates," prognozē Lībiņa-Egnere.

Savukārt apvienība "Attīstībai/Par!" arī norāda, ka citās valstīs šādi ierobežojumi nepastāv. "Esam dzirdējuši, ka citās valstis, citos parlamentos, ja vien tiesa neliedz, tad paši parlamenti neliedz [deputātiem piedalīties darbā]. Galīgā viedokļa mums nav," saka apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Lielākā opozīcijas partija “Saskaņa” par grozījumiem Kārtības rullī vēl neesot diskutējusi, min atsevišķi frakcijas politiķi.

LSM.lv