Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.


Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais "vaininieks" filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka Roga ar Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

"Es gan biju ļoti kūtrs, un tad Semjonovs izdomāja triku – piezvanīja Guntaram un teica, ka Roga ir piekritis režisēt filmu, bet man piezvanīja un teica, ka Guntars ir piekritis piedalīties. Guntars bija pateicis - ja Roga režisē, tad viņš piedalīsies. Savukārt, es biju pateicis - ja Guntars piekrīt, tad es varu režisēt. Sākotnējais dzinulis nāca no Semjonova. Pateicoties viņa uzstājībai, notika mana debija pilnmetrāžas filmu lauciņā. Tas man bija ļoti interesanti, jo dokumentālais kino kā žanrs ir ļoti sarežģīts, kā džezs," stāsta K.Roga.

Viņaprāt, rezultātā filma ir izdevusies diezgan personiska. Pēc K.Rogas stāstītā, tā ir par divu veču draudzību, kura, neskatoties uz apkārtējiem apstākļiem, gadiem ejot, ir saglabājusies. Viņš stāsta, ka galvenais filmas varonis G.Kļaviņš ir piedzīvojis līkločainu dzīvesstāstu un dzīve viņu ir mētājusi: bijušais finansists, banķieris zaudējis savu banku «First financial security» dodas uz Āfriku meklēt dimantus.

"Tam visam pa vidu maisos es, jo Prāta Vētra savulaik bija finansiāli saistīta ar Guntaru un - kā jau tas 90. gados bieži gadījās ar visa veida investīciju projektiem un banku lietām - arī mēs pazaudējām naudu. Arī es esmu piedalījies dimantu meklēšanā. Tomēr man nepietika resursu. Kad biju dimantu procesā, lielākajam, kuru turēju savās rokās, bija 13 karāti. Tas ir diezgan paliels akmens," atceras Roga.

"Tad, kad Guntars zaudēja banku, viņš, nevienam neko nepasakot, pazuda. Bija baumas, ka viņš ir pagalam. Kad viņš tika atrasts Āfrikā, mums atjaunojās sarakste un pēc kāda laika es tur nonācu. Filma ir piedzīvojumiem bagāts stāsts," stāsta K. Roga.

Uz jautājumu, kāpēc par galamērķi tika izvēlēta tieši Āfrika, K. Roga stāsta, ka G. Kļaviņam jau pirms tam bija investīciju projekti Āfrikā, bet, aizbraucot uz turieni, latvietis secinājis, ka viss jāsāk no nulles. Roga stāsta, ka dimantus konkrētajā reģionā iespējams izrakt pat ar rokām, jo tie atrodas ļoti tuvu zemes virskārtai. Latvietis darbojas dimantu atradnēs, kā arī tos uzpērk un pārdod. Visbiežāk dimanti tiek pārdoti Antverpenē un Izraēlā. "Latvijā cilvēki nav gatavi maksāt par slīpētu akmeni, jo tie ir dārgi," atzīst Roga.