Latvijā 2017.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.


Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2017.gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016.gadā - 330 eiro mēnesī), savukārt mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017.gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (694 eiro mēnesī).

Lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (39,2%), bet mazākais - Rīgā (13,5%). Savukārt Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29,2% iedzīvotāju, Zemgalē - 23%, Kurzemē - 21,7% un Pierīgā - 18,6% iedzīvotāju.

Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem - 2017.gadā tādu bija 74% (2016.gadā - 72,8%). Nākamās lielākās nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6%), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31%), un daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5%).

Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū - 8,1% 2017.gadā un 8,8% 2016.gadā, bet būtiski vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki - 59,5% 2017.gadā un 56,6% 2016.gadā, kā arī pensionāri - 48,9% 2017.gadā un 43,7% 2016.gadā.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā samazinās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2017.gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 15,8 procentpunktiem - nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauts 39,1% iedzīvotāju. 2016.gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 17,8 procentpunktiem, kamēr 2015. un 2014.gadā - par 18,4 procentpunktiem.

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2018.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 10,8 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

leta.lv