Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt "Jaunās Vienotības" (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.


Kariņš piektdien nosauca topošās valdības prioritātes - finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi.

Potenciālais premjera kandidāts uzskata, ka valdības deklarācijas veidošana būs sarežģīts darbs, tomēr cer rast kopsaucējus ar partneriem. Viņš iecerējis divās nedēļās vienoties par topošo valdību un tās uzdevumiem, un virzīties uz Ministru kabineta apstiprināšanu Saeimā.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par" (AP) un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju "sarkano līniju" dēļ šīs sarunas netika turpinātas.

"Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju, ministru amatiem virzot attiecīgi Jāni Reiru un Edgaru Rinkēviču.

"Attīstībai/Par!" lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Juri Pūci, bet veselības ministres amatam - Ilzi Viņķeli. VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.

JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu - Tāli Linkaitu.

Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo "KPV LV" iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk "KPV LV" šim amatam piedāvāja citu kandidatūru - Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam - parlamentāriete Ieva Krapāne.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot "Saskaņu", kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.

Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģinās izveidot valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

leta.lv