Eiropas Parlaments (EP) ir liela un bezjēdzīga pļāpātuve, kas nevirzās uz rezultātu sasniegšanu, bet tā vietā tas kļuvis par zelta bedri tur strādājošajiem, kas sistēmu nevēlas mainīt, šādu nostāju intervijā aģentūrai LETA pauda EP deputāte Iveta Grigule-Pēterse.


Politiķe apgalvoja, ka viņai šāds viedoklis bijis jaut tad, kad sākusi darbu EP, un šobrīd nekas neesot mainījies. "Cilvēki EP ļoti teatrāli izpaužas plenārsēdēs, izmanto sev piešķirtos runas laikus, kas dod šos punktus, lai varētu salīdzināties. Man laikam vairs nav tas vecums, lai censtos ar kādu ļoti sacensties un salīdzināties. Es neredzu nekādu jēgu no uzrunām un uzstāšanās reizēm," uzsvēra politiķe.

Pēc deputātes vārdiem, viņa lielāko daļu laika veltot darbam EP Vidusāzijas delegācijā, "kas dod gandarījumu un ir redzama arī atdeve". Viņa atrunājās, ka vairāk ir koncentrējusies uz šo darbu, nevis "uz tukšām pļāpām EP plenārsēžu zālē".

Taujāta, ko būtu nepieciešams mainīt EP, lai tas nebūtu pļāpātuve, deputāte skaidroja, ka EP viennozīmīgi ir par lielu, un salīdzināja to ar "Titāniku", kas ir grūti manevrējams. "Mūsu pašu Saeima ir liels piemērs. Maza valsts, Saeimā 100 deputāti - tā arī lielā mērā ir pļāpātuve, proti, uzstāšanās un izrādīšanās, un EP ir tas pats. ES vispār ir tik liels kuģis kā "Titāniks", kuram ir ļoti grūti ātri manevrēt. Ir vajadzīgs ilgs laiks un pietiekami liela distance, lai šo kuģi varētu pagriezt. Nav spēja aktīvi un ātri reaģēt, jo mehānisms ar savu likumprojektu pieņemšanas kārtību ir smagnējs - gan Eiropas Komisija (EK), gan EP," uzskata Grigule-Pēterse.

Politiķe sprieda, ka EP noteikti neesot vieta tādiem cilvēkiem, kuri ir orientēti uz rezultātu, savukārt tādiem, kas orientēti uz bezgalīgu procesu, bezgalīgu pļāpāšanu un gadiem ilgu vienkāršu lēmumu pieņemšanu un atrisināšanu, EP ir piemērots. Eiroparlamentāriete sacīja, ka viņai ir bezgala grūti būt procesā nenoteiktu laiku, jo viņa dodot priekšroku darbam, kuram redzams rezultāts un tiek gūts gandarījums.

"Lielākoties cilvēki, kas ir EP, nav ieinteresēti mainīt esošajā sistēmā neko. Eiropas institūcijas ir tādas, kāda savos ziedu laikos bija Versaļa, proti, ir pārpilnība visās sfērās - ir sociālie nodrošinājumi, garantijas... Piecus gadus nostrādājot par ierēdni ES institūcijās, to praktiski nav iespējams atlaist, jo viņam ir jāpiedāvā cits darbs un tā tas velkas līdz pensijas vecuma saņemšanai. No Latvijas cilvēka viedokļa raugoties tā ir zelta bedre, kur ir ļoti labs materiālais nodrošinājums," teica Grigule-Pēterse.

Viņasprāt, lai sevi attaisnotu, tiek radīti jauni noteikumi un izdomātas jaunas likumdošanas sfēras, kuras ES grib regulēt līdz pat vissīkākajai detaļai. Savukārt vēlme visu kontrolēt un vēlme pilnīgi visā iesaistīties un uzlikt ierobežojumus padarot visu smagnēju. Pēc politiķes domām, būtu jākoncentrējas uz vienkāršām lietām un tādām, kas visiem ir interesantas.

Taujāta, kādi ir lielākie iekšējie un ārējie draudi, ar ko saskaras ES, deputāte minēja, ka visu draudu cēlonis ir iekšējs. Viņasprāt, ģimeni, kurā ir saskaņa, saliedētība, uzticība un mīlestība, nevar apdraudēt kaut kas no ārpuses. Šī iemesla dēļ, ja ES būs iekšēji laimīga, apmierināta un pārtikusi un atšķirības starp dažādām ES dalībvalstīm tiešām izlīdzinātos, tad ārējie draudi nebūs tik būtiski, uzskata eiroparlamentāriete.

"ES šobrīd ir kā liels kuģis ar ļoti daudziem caurumiem un sūcēm - “Brexit”, arī Itālija šobrīd neviennozīmīgi reaģē uz dažādiem ES ļoti stingriem norādījumiem, Ungārija un Polija ir ar savu viedokli, bet Baltijas valstis kā vienmēr ir klusas un mierīgas. Nav vienotības iekšienē, līdz ar to nevar runāt par stabilitāti. Tādēļ arī ir lielāka iespēja apdraudējumiem no ārpuses. Kā panākt iekšējo stabilitāti? Jo mazāk regulu un nosacījumu un striktu prasību, jo iekšējā vienotība būtu lielāka," savu risinājumu piedāvāja politiķe.

Viņasprāt, gan Latvijā, gan ES kopumā ir novērojams līderu trūkums, kas, iespējams, esot normāla procesa rezultāts, proti, tie cilvēki, kas ir citādāki un neatbilst vispārējai pelēkajai masai, "tiek nocirsti jau saknē". "Tie, kas spēj pielāgoties un atrast kompromisus un būt komformisti, tie kāpj uz augšu, bet tie, kas nāk kā spilgtas personības ar savu individuālo redzējumu, idejām, ar pārliecību un degsmi, tiek ātri izstumti ārā. Mēs veidojam savus politiķu un valstsvīru resursus, tos labākos "izcērtot" sākumā. Kur tad pēc tam lai iegūstam šos līderus?," uzsvēra EP deputāte.

Grigule-Pēterse uzskata, ka Latvija Briselei atdevusi teju visu - savu lemšanu, budžeta kontroli un naudu, un nekas Latvijai īsti neesot palicis. "Mums nosacīti ir teritorija, karogs un himna, bet pārējo Latvija ir atdevusi Briselei. Pārējās ES dalībvalstis lielā mērā ir izdarījušas tieši tāpat. Vienīgi tās, kas vēl ir palikušas pie savas naudas, vēl spēj pretstāvēt," piebilda politiķe.

Pēc viņas domām, "lielā lemšana no centra" nestrādā un tā nevar iedziļināties katras dalībvalsts īpatnībās un problēmās. Briseles lielo institūciju vēlme esot visus nonivelēt, kas nestrādājot. EP deputāte uzsvēra - kad nacionālās valstis būs spēcīgākas, kad tām vairāk būs tiesības pašām lemt savas tiesības un cilvēki nacionālajās valstīs būs apmierinātāki ar dzīvi un savām valdībām, tad pati ES būs stiprāka. Tomēr šobrīd tas laikam neesot dienaskārtības jautājums, vilšanos pauda Grigule-Pēterse.