Eiropas Komisija (EK) saskaņojusi Latvijas 2019.gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.


Komisija norāda, ka Latvija 2018. un 2019.gadā, visticamāk, būtiski nenovirzīsies no vidējā termiņa budžeta mērķa, novirzei veidojot attiecīgi 0,1% un 0,2%. Tādējādi pašreizējais novērtējums abos gados visumā norāda uz atbilstību vidējā termiņa budžeta mērķim.

Tajā pašā laikā Latvijai tiek prasīts, lai kopējo valdības primāro izdevumu pieauguma temps 2018.gadā nepārsniegtu 6%, bet 2019.gadā - 4,6%. Pamatojoties uz Komisijas prognozēm, izdevumu mērķi šobrīd liecina par vērā ņemamas novirzes risku no šīs prasības 2018. un 2019.gadā.

Pēc EK minētā, ja turpmākajos novērtējumos vairs nebūs iespējams konstatēt atbilstību vidējā termiņa budžeta mērķim, vispārējā novērtējumā būs nepieciešams ņemt vērā iespējamo novirzi no prasībām.

EK uzsver, ka Latvija ir panākusi ierobežotu progresu 2018.gada 13.jūlija Padomes rekomendācijās iekļauto fiskālo ieteikumu strukturālajā sadaļā, tādējādi Komisija aicina varasiestādes progresu paātrināt.

Tāpat EK atzīmē, ka līdzko darbu sāks jaunā valdība un vismaz mēnesi pirms budžeta projektu plānots apstiprināt Saeimā, varasiestādes aicinātas iesniegt Komisijai un Eirogrupai pārskatīto budžeta projekta plānu.

Visaptverošs konkrētām valstīm izteikto rekomendāciju īstenošanas progresa vērtējums tiks sniegts 2019.gada ziņojumos par valstīm, ņemot vērā 2019.gada maijā Komisijas ierosinātās rekomendācijas konkrētajām valstīm.

Kā ziņots, valdība 15.oktobrī atbalstīja Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019.gadam un iesniedza to EK atzinuma sagatavošanai.

Finanšu ministrija (FM) toreiz informēja, ka atšķirībā no citiem gadiem, kad šajā laikā valdībā ir sagatavots arī valsts budžets, šoreiz tiek iesniegts budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas. Tas ietver prognozētos ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst pēdējām makroekonomiskajām prognozēm un visiem lēmumiem, kas pieņemti līdz septembra beigām.

Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējuma pieaugums ir ieplānots veselības reformai - 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā. FM skaidroja, ka budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019.gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.

2019.gadā autoceļiem paredzēts nacionālais finansējums 236,1 miljona apmērā, kā arī Eiropas Savienības fondu finansējums. Budžetā vidējā termiņā ir ieplānots pedagogu minimālās darba algas likmes pieaugums, kas sākts no 2018.gada 1.septembra, ar finansiālo ietekmi 17 miljonu eiro apmērā 2019.gadā.

FM atzina, ka budžeta plāna projekts ietver ne tikai valsts budžetu, bet arī pašvaldības un daudzas valsts kapitālsabiedrības.

Pašvaldībām tiek nodrošinātas iespējas saņemt aizņēmumus no valsts budžeta investīciju projektu īstenošanai ar vēsturiski zemākajām procentu likmēm. Pašvaldībām gan 2019.gadā, gan vidējā termiņā ir nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6% apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, kas nodrošina būtisku ieņēmumu pieaugumu vidējā termiņā.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2018.gada apstiprinātā tvēruma ietvaros rasts finansējums nozaru ministriju neatliekamajiem pasākumiem 51,4 miljonu eiro apmērā.

Budžeta plāns paredz arī fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP jeb 31 miljona eiro apmērā. Vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP, un tas nodrošina atbilstību Latvijas fiskālās disciplīnas noteikumiem. Valsts parāds plānots 38,5% apmērā no IKP. Vidēji eirozonā šis rādītājs ir 84,1%.

Atbilstoši FM prognozēm, Latvijas IKP šogad pieaugs par 4,2%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā tika plānots gada sākumā. Straujāku ekonomikas pieaugumu 2018.gadā kopumā, pēc ministrijā skaidrotā, veicinājusi straujā izaugsme šā gada pirmajā pusē, ko lielā mērā noteica straujāka investīciju izaugsme, kā arī eksporta pieaugums.

"Sagatavojot prognozi 2019.gadam, tika ņemts vērā aktualizētais makroekonomiskās attīstības scenārijs, kā arī faktiskā budžeta izpilde 2018.gada astoņos mēnešos. Salīdzinot ar iepriekš prognozēto, 2019.gadā tiek prognozēti lielāki nodokļu ieņēmumi, piemēram, akcīzes nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim. 2019.gadā tiek sagaidīti lielāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas," atzina FM.

leta.lv